Brīvie radikāļi

Brīvie radikāļi ir atomi, molekulas vai joni ar vienu vai vairākiem nepāra elektroniem. Brīvie radikāļi spēj ātri un neatgriezeniski oksidēt dažādas organisma struktūras, tajā skaitā–šūnas DNS. Brīvie radikāļi veidojas normālos bioķīmiskos organisma procesos, arī elpošanā un gremošanā, un paaugstinātā fiziskajā slodzē. Parasti organisms tos saražo daudzumā, ar kuru pats spēj tikt galā.

Mūsdienās ir disbalanss starp brīvajiem radikāļiem un antioksidantiem jeb oksidatīvais stress. Tas radies, jo par masīvu brīvo radikāļu avotu kļuvis alkohols, medikamenti, radiācija (UV un rentgenstarojums), cigarešu dūmi, vides piesārņojums un ozons1. Arī lieka ķermeņa masa, slimības, garīgs un emocionāls stressrada lielu brīvo radikāļu slogu organismam. „Brīvo radikāļu organismā kļuvis ievērojami vairāk, bet antioksidantu uzņemšana ar uzturu samazinājusies pat seškārt,”atzīst ārste Artemisa Simopola (Artemis Simopolous). Ateroskleroze, audzēji, infarkts, katarakta, tīklenes novecošanās, imunitātes pasliktināšanās3 ir tipiskas oksidatīvā stresa izraisītas veselības problēmas4.

Brīvo radikāļu ķīmisko reakciju sauc par oksidāciju. Tās izraisītos bojājumus varat vērot uz metāliem, kad tie rūsē. Arī eksperiments ar ābolu uzskatāmi ilustrē oksidācijas procesu. Ābolu sagriež uz pusēm. Vienu daļu(pa kreisi) ieziež ar citrona sulu (satur C vitamīnu un polifenolus ar antioksidatīvu iedarbību), bet otra daļa (pa labi) tiek pakļauta gaisa iedarbībai. Jau pēc dažām minūtēm tā ābola puse, kas atrodas pa labi, sāk brūnēt, turpretim ar citrona sulu apstrādātā, pateicoties citrona sulā esošajiem dabiskajiem antioksidantiem, ir tikpat svaiga un vienmērīgi gaiša, kā tikko nogriezta. 

Līdzīgs oksidācijas process notiek arī cilvēka organismā, kad brīvo radikāļu daudzums netiek kontrolēts. Visuzskatāmākais veids, kā varam novērot oksidācijas un brīvo radikāļu iedarbības sekas, ir palūkojoties uz savu ādu. Smalku līniju, grumbiņu un sausas ādas jeb ādas novecošanās procesa viens no iemesliem ir šūnas DNS bojājums, kurā vainojama brīvā radikāļa iedarbība. 

Astaksantīns ir dabā spēcīgākais antioksidants, ne velti tiek saukts par superantioksidantu. Mijiedarbojoties ar brīvajiem radikāļiem, astaksantīns nostiprina tos un novērš bojājumus, ko tie varētu radīt. Astaksantīns „izķer” brīvos radikāļus gan šūnas membrānas hidrofilajā (ar ūdeni reaģējošajā), gan lipofilajā (ar taukiem reaģējošajā) membrānas zonā–pretēji lielākajai daļai citu antioksidantu, kas vai nu strādā membrānas iekšpusē (E vitamīns un beta-karotīns), vai ārpusē (C vitamīns).

1. OXYGEN FREE RADICAL SCAVENGING ABILITIES OF VITAMINS C, E, b-CAROTENE, PYCNOGENOL, GRAPE SEED PROANTHOCYANIDIN EXTRACT AND ASTAXANTHINS IN VITRO. Debasis Bagchi, Ph.D. Pharmacy Sciences, Creighton University School of Health Sciences, June 2001
3. Simopoulos AP. The importance of the omega-6/omega-3 fatty acid ratio in cardiovascular disease and other chronic diseases.Exp Biol Med (Maywood). 2008 Jun;233(6):674-88. doi: 10.3181/0711-MR-311. Epub 2008 Apr 11.
4. Simopoulos AP. The importance of the omega-6/omega-3 fatty acid ratio in cardiovascular disease and other chronic diseases.Exp Biol Med (Maywood). 2008 Jun;233(6):674-88. doi: 10.3181/0711-MR-311. Epub 2008 Apr 11.

LASĪT VAIRĀK